Zīmējums. Nervi

25177
знаков
1
таблица
4
изображения

2. zīmējums. Nervi.

atbilstošo pamatjēdzienu apguvei un to sasaistei ar sekojošajiem faktiem.

Godden un Baddelay 1975. gadā pētīja apkārtnes maiņas ietekmi uz atmiņu. Divām nirēju grupām vajadzēja iegaumēt sarakstu ar vārdiem, vieni to darīja pludmalē, otri – jūrā. Abām grupām panākumi bija līdzīgi. Taču, kad grupas apmainīja vietām, iegaumēto vārdu skaits saruka par 40%. Šis efekts izskaidrojams ar to, ka, lai nostiprinātu informāciju atmiņā, tiek izmantotas asociācijas, kurās neapzināti tiek lietoti apkārtnes elementi. Ja brīdī, kad jāatgriež informācija, šie elementi nav pieejami, atcerēšanās ir apgrūtināta. Tas attiecas arī uz situācijas kontekstu kā tādu. No tā izriet, ka apmācībai būtu jānotiek apstākļos, kas tuvināti pielietojumam. Piemēram, universitātēm tipiskā apmācība auditorijās uzskatāma par apgrūtinātu, ja vien par mērķi neuzskata eksāmena kārtošanu tajā pašā telpā.

Izskaidrot atmiņas darbību mēģināts jau sen. Tā rezultātā radies ne mazums “dīvainu” teoriju. Tā, piemēram, 50-tajos un 60-tajos tika meklētas “atmiņas molekulas”. Šīs teorijas piekritēji uzskatīja, ka atmiņa smadzenēs eksistē dažādu olbaltumvielu veidā. 70-tajos gados aktuāla bija “vecmāmiņas šūnas” teorija. Atsevišķas atmiņas, piemēram, par savu vecmāmiņu, glabājas vienā vienīgā nervu šūnā. Tomēr šī ideja drīz vien tika atspēkota. Tā kā nervu šūnas pastāvīgi atmirst, visu laiku vajadzētu zust atmiņām par atsevišķām personām, objektiem, notikumiem utt., kas acīmredzami neatbilst patiesībai.

Šobrīd ir noskaidrots, ka atmiņas glabājas nervu šūnās un to savstarpējās saitēs. Mūsu smadzenēs ir aptuveni 100 miljardi nervu šūnu, un katra no tām var būt savienota ar 10000 citām. Principā smadzenes ir kabeļtīkls vairāku simtu tūkstošu kilometru garumā, pa kuru plūst strāva. Tā var gan aktivizēt, gan aizturēt nervu šūnu. Aktivizācijas gadījumā signāls tiek nosūtīts tālāk kaimiņiem.

Kas tad notiek brīdī, kad mēs atceramies savu vecmāmiņu? Fiksētai sejai atmiņā atbilst noteikta nervu šūnu kombinācija, kuras tiek reizē aktivizētas. To elektriskās aktivitātes rezultātā smadzenēs rodas modelis, kas reprezentē vecmāmiņu.

Kas nosaka, cik ilgi šis modelis būs pieejams? Pēc zinātnieku domām atmiņu noturību nosaka divi faktori: reprezentācijā iesaistīto šunu skaits un tās savienojošo saišu stabilitāte. Jo vairāk šūnu, jo stiprāks signāls. Jo biežāk kāda no atmiņām tiek izsaukta, jo stabilākas kļūst saites.

Atmiņas darbībā vērojama darba dalīšana. Piemēram, kā atmiņā tiek attēlots zīmulis? Informācija par krāsu, formu un funkcijām glabājas dažādās smadzeņu vietās, atkarībā no sajūtu orgāna, ar kuru var identificēt atbilstošo īpašību. Vajadzības gadījumā no tām vienā mirklī atkal var izveidot vienotu modeli. Jautājums par to, kā tiek noteikta īpašibas piederība objektam, joprojām ir atklāts. Eksistē hipotēze, pēc kuras par identifikatoru uzskatāma nervu šūnu aktivizācijas frekvence. Piemēram, nervu šūnas, kurās glabājas informācija par zīmuli, aktivizējas 50 reizes sekundē, bet tās, kurās par papīru, tikai 30.

Aizmiršana

To, kas notiek smadzenēs, kad mēs aizmirstam informāciju, mēģina izskaidrot divas teorijas:

atmiņas laika gaitā izgaist; jaunāki iespaidi pilnībā vai daļēji pārklāj vecākos, tādējādi sarežģījot piekļuvi.

Ja, saskaņā ar pirmo teoriju, atmiņām būtu jāpazūd, tad aizmiršana notiktu proporcionāli pagājušajam laikam. Tas līdz šim nav apstiprinājies.

Kāds holandiešu pētnieks veica šādu eksperimentu: sešus gadus viņš veidoja kartotēku, kurā pierakstīja visus savus iespaidus. Pēc tam tika pārbaudītas viņa atmiņas par katru atsevišķu dienu. Reizēm viņam bija nepieciešams palīdzēt, piemēram, pateikt, ar ko viņš konkrētajā dienā ir sarunājies, toties pēc tam viņš samērā precīzi spēja atstāstīt sarunas saturu. Tādējādi zinātnieks atcerējās katru dienu pagājušo sešu gadu laikā. Atmiņu zudums netika novērots.

Galvenais atmiņu zuduma iemesls ir stress. Cilvēkam, kuram regulāri nākas uzņemt pārāk daudz informācijas, ir lielākas izredzes kaut ko aizmirst. Papildus šim eksistē arī fizioloģisks aspekts. Pārmērīga stresa hormona kortizola koncentrācija kaitīgi iedarbojas uz nervu šūnām. Par tā produkciju atbild Hypothalamus. Briesmu gadījumā kortizols sagatavo ķermeni cīņai vai bēgšanai. Kolīdz hormons sasniedz Hypothalamus, tā produkcija tiek pārtraukta. Ja šī dabīgā kontrole nedarbojas, kā tas, piemēram, ir cilvēkiem, kuri slimo ar depresiju, tiek nodarīts kaitējums smadzenēm, tai skaitā arī atmiņai. Ja depresiju izdodas novērst, smadzeņu darbība atjaunojas iepriekšējā līmenī.

Ebbinghaus aizmiršanas līkne

Neraugoties uz savu cienījamo vecumu (1885), aizmiršanas līkne diezgan precīzi apraksta problēmu, kas saistīta ar jaunas informācijas apgūšanu. Jau pēc 30 minūtēm atmiņā no tās būs palikusi tikai puse.

Lai gan turpinājumā līkne kļūst lēzenāka, vidēji no jaunapgūtās vielas atmiņā paliek tikai piektā daļa. Tā kā nav iespējams iepriekš noteikt, kas šajā daļā ietilps, jāsamierinās ar zaudējumiem un jāmēģina tos kompensēt ar atbilstošām iegaumēšanas stratēģijām.

No tām visbiežāk lietotā ir mācīšanās nevis līdz brīdim, kad viela ir apgūta, bet gan atkārtošana n-tās reizes pēc kārtas. Jau 19. gadsimta literatūrā norādīta šādas rīcības bezjēdzība.

Atmiņa, tās attīstīšana

Ebbinghaus eksperimentāli konstantēja, ka gan tie, kuri mācās līdz apgūšanai, gan tie, kuri atkārto, nākošajā dienā zina tikpat daudz (precīzāk – tikpat maz). Atkārtošana, kas seko uzreiz pēc mācību fāzes, situāciju neuzlabo.

Tomēr risinājums ir tieši atkārtošanā. Taču pie tās jāķeras tikai pēc zināma laika. Kolīdz zināšanu līmenis sasniedz 100%, atkārtošanu pārtrauc … lai pie tās atgrieztos pēc divreiz ilgāka laika. Šajā ziņā pazīstamākā ir t.s. 5-10-20 programma. Pēc mācību vielas apgūšanas būtu jāievēro trīs pārtraukumi pirms sākt atkārtot – 5, 10 un 20 minūšu garumā. Protams, intervālu garumu var mainīt, saglabājot proporciju, atkarībā no apgūstamā priekšmeta. Vienu mēnesi atvēlēt mācībām 10 minūtes dienā dod nesalīdzināmi vairāk nekā vienreiz mēnesī mācīties 5 stundas no vietas. 3. zīmējums.

Aizmiršanas līkne. Atmiņa, tās attīstīšana

Aizmiršana ir dabisks process. Tā ir saistīta ar mūsu smadzeņu darbības veidu. Aizmiršanu izraisa:

stress. Visbiežāk sastopamais cēlonis, taču no tā ir iespējams izvairīties.

vecums. Daļa atmiņas vecumā pasliktinās, un to novērst nav iespējams.

narkotikas, medikamenti, alkohols. Ja smadzenes nav tikušas pakļautas gadiem ilgai iedarbībai, pārtraucot šo vielu lietošanu, atmiņai ir labas izredzes uzlaboties. Kanādiešu zinātnieki pierādījuši, ka alkohols “dzēš” tieši pirms lietošanas saņemto informāciju.

ēšanas paradumi, sevišķi nepietiekams uzturs.

depresijas. Ietekme līdzīga kā stresam.

nervozitāte.

Iegaumēt un atcerēties

Sekojošā iegaumēšanas stratēģija dota Andreas Jorde redakcijā. Tās izklāstā viņš lietojis šādus terminus:

Termins

Apzīmējums

Informācijas glabāšanas ilgums

Ultraīstremiņa atmiņa

UĪTA

20 sekundes

Īstermiņa atmiņa

ĪTA

30 minūtes

Ilgtermiņa atmiņa

ITA

Neierobežots, taču var zust pieeja

Lai informāciju mērķtiecīgi novietotu ITA, īsi pirms aizmiršanas tā ir apzināti jāatceras. Lai nezaudētu pieeju ITA saglabātajai informācijai, tā regulāri jāatkārto, pakāpeniski palielinot intervālus. Ieteicamais variants – 1 diena, 2 dienas, 4 dienas, 8 dienas, 16 dienas, atkārtošanas beigas.

Dzejoļu iegaumēšana

Izlasiet divas rindiņas un tūlīt tās balsī atkārtojiet no galvas (deklamējot ieteicams skatīties uz augšu). Tās tagad atrodas UĪTA.

Izlasiet un atkārtojiet vēl divas “divrindes”. Ja tas aizņem vairāk par 20 sekundēm, samaziniet teksta apjomu. Atkārtojiet visas 6 rindiņas. Tās tagad atrodas ĪTA.

Iegaumējiet vēl 4-5 šādas “sešrindes”. Tas aizņems aptuveni 8 minūtes. Seko 5-10 minūšu pārtraukums, lai atcerēšanās nebūtu pārāk viegla. Atkārtojiet visas 30 rindiņas. Tās tagad atrodas ITA.

Nākošo atkārtošanu ieteicams veikt pēc dažām stundām, vislabāk pirms gulētiešanas. Arī turpmākajās dienās vēlams pāris reizes atkārtot iegaumēto.

Svešvalodas vārdu iegaumēšana

Jaunos vārdus ieteicams sadalīt blokos pa 4 līdz 6 vārdi katrā. Ja vienā piegājienā cenšas apstrādāt vairāk vārdu, pirmie parasti tiek aizmirsti. Izlasa, atkārto, turpina ar nākošo bloku. Sistemātiski strādājot, šādā veidā ĪTA var ielasīt 25 vārdus 5 minūtēs.

Pārbaude uzreiz pēc visu vārdu iegaumēšanas nedod vēlamo rezultātu. Ieteicams 10 minūšu pārtraukums, pēc kura visu atkārto. Tagad vārdi atrodas ITA.

Mācību kartotēka

Kartotēkas kastei ir 5 nodalījumi, katrs nākošais divreiz lielāks par iepriekšējo, pirmais ir vismazākais, piemēram, 1-2-4-8-16.

Kartiņas vienā pusē raksta jautājumu, otrā – atbildi. Ieteicams atvēlēt vietu arī apstrādes datumiem. Ar kartiņas aizpildīšanu parasti pietiek, lai to atcerētos arī nākošajā dienā.

Jaunu kartiņu ievieto pirmajā nodalījumā un apstrādā nākamajā dienā. Atzīmē apstrādes datumu, izlasa jautājumu, atbild, salīdzina atbildi. Ja atbildēts pareizi, kartiņu pārvieto uz otrā nodalījuma beigām. Ja atbildēts nepareizi, kartiņu pārvieto uz pirmā nodalījuma beigām.

Pāriet pie otrā nodalījuma. Apstrādā tās kartiņas, kuras nav aiztiktas vismaz 3 dienas. Ja atbildēts pareizi, kartiņu pārvieto uz trešā nodalījuma beigām. Ja atbildēts nepareizi, kartiņu pārvieto uz pirmā nodalījuma beigām.

Pāriet pie trešā nodalījuma. Apstrādā tās kartiņas, kuras nav aiztiktas vismaz 6 dienas. Ja atbildēts pareizi, kartiņu pārvieto uz ceturtā nodalījuma beigām. Ja atbildēts nepareizi, kartiņu pārvieto uz pirmā nodalījuma beigām.

Līdzīgi apstrādā atlikušos nodalījumus. Ja uz jautājumu atbildēts pareizi, kartiņa nokļūst nākamajā nodalījumā (no piektā nodalījuma tā tiek izņemta no kartotēkas), ja ne – kartiņa nokļūst pirmajā nodalījumā.

Šī metode nodrošina gadiem ilgu pieeju ITA saglabātajai informācijai.

Atmiņa, tās attīstīšana

4.zīmējums. Mācību kartotēka.

Izmantotā literatūra Stangl W. Werner Stangls Arbeitsblätter: Überblick Gedächtnismodelle; Struktur und Funktion des Gedächtnisses; Das Vergessen; Lernen und Gedächtnis; Gedächtnistraining, Gedächtnishilfen, Gedächtnistricks.http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/Arbeitsblaetter.html Jorde A. Methode des zeitgesteuerten Auswendiglernens
http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/LERNTECHNIKORD/Auswendiglernen.html Klein K-M. Das Kurzzeitgedächtnis
http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/dfg_arb/kzg.htm Bredenkamp J., Klein K-M. Strategien und Arbeitsgedächtnis eines Rechenkünstlers
http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/DFG_arb/rechenk.htm
Информация о работе «Atmiņa, tās attīstīšana»
Раздел: Иностранный язык
Количество знаков с пробелами: 25177
Количество таблиц: 1
Количество изображений: 4

Похожие работы

Скачать
25345
1
5

anējums, semantiskā jēga. Ar katru nākošo līmeni atcerēšanās varbūtība pieauga. Piemēram, tie eksperimenta dalībnieki, kuriem lika novērtēt teksta saturu, uzrādīja labākus rezultātus nekā tie, kuriem šajā pašā tekstā lika saskaitīt “a” burtus. ·     Walker un Jones ( ...

Скачать
151171
0
6

... 257;da pilienus). *Sacerējumu lasīšana par ekskursiju: «Утром я проснулась с хорошим настроением, потому что сегодня мы всем классом должны идти на маленькую экскурсию. Когда я пришла в школу, то увидела, что и все дети тоже радостные; все хотели быстрее идти на экскурсию. Мы построились и дружно отправились. Нам было очень интересно. По улице Яуна был красивый скворечник. Когда ...

Скачать
126899
1
0

isnīgi tiesā, tam pilsēta plaukst un zeļ, un tauta laimīgi dzīvo. Tur valda pārticība un saticība. Hēsiods aicina valdniekus apsvērt vērīgi sirdī, kā spriest taisnīgu tiesu, jo tautai ir jāmaksā par valdnieku vainu. Ļaunumu ir pilna pasaule un ceļš uz to ir līdzens un viegli ejams. Run ...

0 комментариев


Наверх