3.3. Projektu darbu veidi, posmi, klasifikācija un problēmas

Šobrīd Latvijas vidusskolās vienoti ar vārdu „projekts” nosauc aktivitātes kādas ieceres realizācijai. Bet krietni atšķiras projektu veidi, jo tas saistīts ar to, kas veic šo darbu. Ir projekti, kur:

savu ideju realizē viens cilvēks;

strādā cilvēku grupa

apvienojas interešu grupā;

iesaistās viss skolas kolektīvs;

iesaistās vairākas skolas.

Projektus pēc satura iedala 3 veidos:

Pētnieciskā darba galvenā pazīme – analītisks pētījums ar dažāda veida mērījumiem.

Organizatoriskā projekta darba galarezultāts ir dažāda veida pasākumu novadīšana.

Praktiskā darba galarezultāts ir konkrētam mērķim izgatavoti materiāli.

Nelieli pētījuma elementi būs sastopami arī praktiskajā projekta darbā un arī organizatoriskajā.

Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu, kura izstrādāšanai nepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrētu rezultātu.

Visiem skolas projektiem var būt šādi kopīgi posmi:

Sagatavošanās posmā ieteicams izmantot šādus metodiskos paņēmienus: „Tēmas asociācijas”, „Ideju sacensības”, „Problēmas apgabala meklēšana”, „Prātu vētra”, u.c. Šajā posmā vajadzētu noteikt projekta gala rezultātu, kā arī vienoties par projekta prezentācijas veidu.

Projekta plānošanas posmā ieteicams sistematizēt jautājumus un problēmas un kopīgas diskusijās izstrādāt projekta gaitas plānojumu, t.i., kā un kur meklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, kā plānot resursus un projekta prezentāciju, kā arī nepieciešamo nobeigumu atskaitei par projekta darbu.[32,12]

Ideju īstenošanas posmā skolēniem vajadzētu apgūt dažādas metodes, kuras lieto projektu darbā, piemēram, intervēšana, eksperiments, novērošana, dažāda veida ierakstu, video un datora izmantošana informācijas vākšanā un datu apstrādē. Projektu darbu rezultāts var būt noformēts kā stāsts, albums, avīze, dokumentu mape u. tml.

Skolēniem ir jāmācās informēt par saviem darba rezultātiem un aizstāvēt savu darbu, t.i., saistoši iepazīstināt ar savu projektu. Projektu nobeigumā vēlams organizēt svētkus. Iegūtais rezultāts – katra skolēna svētku un gandarījuma sajūta par kopīgi paveikto darbu.

Lai veicinātu skolēna motivāciju, ieteicams projektu darbu rezultātus izlikt vispārējai apskatei.

Projektu darbu rezultātu izvērtēšanu un apzināšanu var iedalīt 4 virzienos:

projekta darba izvērtējums katra grupā un/vai klasē kopumā;

skolēnu prasmju un iemaņu novērtējums;

pašnovērtējums skolotāja lomā;

projektu nedēļas rezultātu izvērtējums skolā.

Pēc projektu darba skolēni kritiski izvērtē projektu ieceri, projektu gaitas plānošanu, idejas īstenošanu, rezultātu un prezentāciju. Izvērtēšanu ieteicams veikt pēc šāda plāna:

uzklausīt katra dalībnieka vai katras grupas vadītāja vērtējumu par projektu;

fiksēt veiksmes un projektu darbu veicinošos faktorus visos projekta posmos;

uzrakstīt secinājumus un ieteikumus projekta turpināšanai vai nākamo projektu īstenošanai.[32,14]

Skolēnu darba novērtēšanā varētu būt dažādas pieejas, kas būtiski atšķiras no tradicionālās izpratnes par skolēnu prasmju un iemaņu novērtēšanu. Ieteicams, novērtējot katra bērna pozitīvos sasniegumus, izmantot paplašinātu vārdisku vērtējumu, lai raksturotu, kā sasniegti dažādi projektu darbam izvirzītie mērķi, t.i., skolēnu radošā darbība, iztēle, zinātkāre, atbildība, patstāvība, pašizteikšanās, entuziasms un interese, darba efektivitāte un termiņu ievērošana, konstruktīvisms un pamatīgums darbā, prasme objektīvi un kritiski novērtēt savu ieguldījumu kopējā darbā u. tml.

Nav ieteicams izdarīt labojumus projektu darbu galīgajos variantos. To savlaicīgi vajadzētu veikt ar zīmuli skolēnu darbu uzmetumos, lai nemazinātu gandarījumu par projektu darbu, kam veltīta galvenā uzmanība.

Skola ir ļoti labvēlīga vide visdažādāko projektu veikšanai.Ņemot vērā projektu darba organizācijas veidu, iespējami šādi projektu tipi:

Strukturētie.

Daļēji strukturētie.

Nestrukturētie.

Pasūtījuma projekti.

Sociālo un politisko problēmu apraksta (risinājuma) projekti.

Skolas darba pilnveidošanas projekti.

Klases iekšējie projekti.

Mācību didaktiskie projekti.

Individuālie.

Grupu jeb kolektīvie projekti.

Integrēti ilglaicīgi projekti.

STRUKTURĒRTS. Šis projektu tips noder tad, ja skolēni pirmo reizi saskaras ar projektu metodi ( īpaši, ja arī skolotājam tā ir pirmā saskare ar šo mācību metodi).

P a m a t p r i n c i p s: skolotājs piedāvā projekta tematu, kā arī sniedz ar šo tematu saistīto apakštematu (problēmu) sarakstu, ļaujot skolēnu grupu dalībniekiem izvēlēties savu apakštematu (problēmu).

PIEMĒRS.

Vienas nedēļas laikā klasei jāapgūst temats „Masu informācijas līdzekļi”. Klase tiek sadalīta 4 grupās un katrai dots savs uzdevums:

ziņas LNT kanālā;

radio ziņu programma;

ziņas populārā dienas avīzē;

ziņas populārā „dzeltenās preses” izdevumā.

Skolotājam jārēķinās ar to, ka kolektīvā lēmumu pieņemšana un vārda brīvība ir demokrātijas principi, kuru īstenošanai nepieciešams laiks. Skolotājs projekta izstrādē neiejaucas, ja dalībniekiem nepieciešams, viņš var sniegt konsultāciju.

DAĻĒJI STRUKTURĒTS. Skolotājs atkal ir projekta iniciators, tikai viņa ieguldījums darba sākumposmā ir nekonkrētāks – viņš tikai iedvesmo skolēnus noteiktā projekta darba veikšanai, izklāsta, kā to apmēram varētu darīt (iesaka darba metodiku), bet turpmāk visu darbu veic skolēni paši, vajadzības gadījumā izmantojot skolotāju kā konsultantu.

NESTRUKTURĒTS. Šis projektu darba veids ir vislabvēlīgākais gudriem, patstāvīgiem, nopietniem un pieaugušiem cilvēkiem – tātad ieteicams vidusskolā. Skolotājs ir tikai iniciators, viņa ierosme veikt projektu darbu skolēniem nozīmē lielisku pašizpausmes iespēju, jo skolēni paši

organizēs

plānos

veiks

izvērtēs

savu projektu, paralēli pašizpausmei iegūstot zināšanas un iemaņas noteikta mācību

priekšmeta ietvaros.

PASŪTĪJUMA PROJEKTS. Pats nosaukums jau norāda, ka šo projektu īpatnības nosaka pasūtījums, skolēni tos īsteno saskaņā ar pasūtītāja sniegtajiem priekšrakstiem.

Piemēram, vietējā pašvaldība pasūta vietējās amatniecības skolas skolēniem mēbeles noteiktu darbu vai atpūtas telpu iekārtošanai. Ar šāda veida projektu darbu patstāvīgi nodarbojas dažādas Latvijas skolās organizētās skolēnu mācību firmas, un jāatzīst, ka ar panākumiem.

SOCIĀLO UN POLITISKO PROBLĒMU APRAKSTA PROJEKTS. Šādu projektu izstrāde ir lieliska skolēnu patstāvīga darba organizācijas forma, mācoties sociālo zinību priekšmetus – ekonomiku, psiholoģiju, civilzinības, vēsturi, politiku un tiesības.Kā piemēru piedāvāju projektu „Upe man stāstu stāsta” ( 3.pielikums dažādas diagrammas „Dabas vērotāji”)

SKOLAS DARBA PILNVEIDOŠANAS PROJEKTS. Mūsu valstī ir dažādas skolas – lielākas un mazākas, paraugskolas un ierindas skolas, specializētas un vispārizglītojošas, bet vai kādu no tām nekļūdīgi varam uzskatīt par ideālu? Skolas patiesi ir lieliskas iestādes, jo tās ir atvērtas un lemtas attīstībai – galvenokārt sprigano un enerģisko skolēnu dēļ. Viens no līdzekļiem skolas attīstības veicināšanai ir skolas mēroga projekts. Ko darba gaitā gūst paši projekta īstenotāji? Viņi visi pilnveido paši sevi. Tādēļ ideālā gadījumā ne tikai skolēniem, bet arī visiem skolotājiem, direktoram, reizēm arī vecākiem vajadzētu iesaisties vienā vai vairākos skolas projektos. Šaja projektā ir 9 posmi:

Problēmas izvirzīšana;

Problēmas precizēšana;

Problēmas izpētīšana;

Datu apkopošana;

Projekta mērķis;

Mērķa apspriešana;

Prioritāšu noteikšana;

Iespējama rezultātu novērtēšana;

Lēmums par projekta īstenošanu un kontrole.

KLASES IEKŠĒJIE PROJEKTI visbiežāk tiek īstenoti pašas klases dzīves uzlabošanas un dažādošanas nolūkos. Tie var būt visdažādākie klases mēroga konkursi, ballītes, tematiski vakari un tamlīdzīgi pasākumi.

MĀCĪBU DIDAKTISKOS PROJEKTUS visbiežāk izmanto apgūtās mācību vielas nostiprināšanas nolūkā, lai attīstītu skolēnos radošo pieeju savu zināšanu un prasmju izmantojumam. Tie var būt realizēti

viena mācību priekšmeta ietvaros;

integrēti – vairāku mācību priekšmetu ietvaros.

Lai veiktu šāda veida projektu darbu, skolēniem jābūt labi sagatavotiem projektu darba

veikšanai.

INDIVIDUĀLOS PROJEKTUS raksturo šādas iezīmes: skolēni patstāvīgi izvēlas projekta tēmu, patstāvīgi meklē informācijas avotus un materiālus, skolēns noformē sava darba rezultātus, projektu izstrādā noteiktā laika periodā, skolotājs pilda tikai padomdevēja funkciju.

PAR GRUPU JEB KOLEKTĪVIEM PROJEKTIEM sauc tādus projektus, kurus kopīgi īsteno vismaz divi dalībnieki.

INTEGRĒTI ILGLAICĪGI PROJEKTI. Kā jau nosaukums liecina, integrētu ilglaicīgu projektu darbs norit ilgi un integrēti, proti, projekta darbu caurvij starppriekšmetu saikne un tajā mijas individuālā un grupu darba forma. Visbiežāk tie ir skolas darba pilnveidošanas projekti, kā arī lieli integrēti mācību didaktiskie projekti, piemēram, skolēni skolotāju un ekspertu vadībā izstrādātā jaunas saskaņotas mācību programmas vairakos mācību priekšmetos.[16,10, 25]

Skolotājus bieži uztrauc tas, ka projektu darba laikā klase būs trokšņaināka nekā tradicionālo darba formu laikā un ka tas varētu traucēt ierasto skolas kārtību. Reāli projektu darbam nevajadzētu būt īpaši trokšņainam. Lielu darba laika daļu skolēni pavada lasot, zīmējot, rakstot, līmējot. Problēmas būtība nav troksnis, bet gan bažas, ka šāda veida darbību skolotājs nespēs kontrolēt. Projekta darbs prasa citāda veida kontroli, nekā tas tradicionāli ir pierasts. Projektu darbs ir sarežģītāks nekā citi darba veidi. Tas prasa no skolotāja īpašu sagatavošanos un klases darbības vadīšanas prasmes.Tas prasa izpratni par to, kas ir patiesais mācību mērķis skolā – zināšanas kā pašmērķis vai personība, kas zina un prot zināšanas iegūt un likt lietā patstāvīgi. Projektu darbs rosina šādas attieksmes veidošanos un ir viens no faktoriem, kas veicina skolēnu radošo darbību.

Projektu darbs ir laikietilpīgs. Projektu darbu ne vienmēr vajag veikt mācību stundu laikā. Ja tas ir grupu darbs, tad lielākā daļa jāpadara klasē, bet katrs grupas dalībnieks savu individuālo darba daļu padara mājās.

Kopsavilkums

Projektu darba būtība ir tā, ka šāds darba veids ir virzīts uz mācīšanās pieredzes kvalitāti, nevis uz kvantitāti. Projektu darbs dod iespēju realizēt bagātīgu mācību pieredzi: kustībā, sadarbībā un – galvenais – iesaistīšanās prasmē un līdzdalībā. Pozitīva motivācija, kas parasti vērojama projektu darba procesā, ietekmē skolēnu attieksmi pret priekšmetu un mācībām vispār.

Reizēm skolotājus satrauc tas, ka bez viņu stingrās kontroles vājākie skolēni nespēs tikt galā ar uzdevumu. Jāatzīmē, ka ne visi skolēni vēlas patstāvīgu skolotāja klātbūtni un vadību. Veicinot spējīgāko skolēnu patstāvību, skolotājs iegūst laiku darbam ar skolēniem, kuriem tas ir nepieciešams.

Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu, kura izstrādāšanai nepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrētu rezultātu.

4.Projektu metodes pielietojums mācību un audzināšanas darbā Jēkabpils 2. vidusskolā

No 1998. gada Jēkabpils 2.vidusskolā tiek organizēta projektu nedēļa. Šajā gadā projektu darbs sākumskolā notiek trīs dienas, 1999. gadā – vienas nedēļas garumā, 2000. gadā darbs notiek divējādi: divas dienas pēc rudens brīvdienām un trīs dienas pēc pavasara brīvdienām.

Mūsu skola ir mazākumtautību skola. Tādēļ skolēni var sadarboties ar latviešu valodas skolotājiem. Projektu darbs prasa savlaicīgu un rūpīgi pārdomātu sagatavošanos. Mūsu sākumskolas skolēnu projektiem tematus izvēlējās un ieteica klašu audzinātājas, konsultējoties ar sākumskolas mācību daļas vadītāju.

Pieredze rāda, kā projekta darbs nav metode tikai labākajiem skolēniem, tas ir darbs jebkura līmeņa skolēniem. Redzams, ka projekts ir laiks, kad mācību procesā var iesaistīt pašu skolēnu, lai tam dotu un no viņa varētu prasīt nevis faktu zināšānas vien, bet arī prasmi nepieciešamos faktus sameklēt, apstrādāt, kā arī prasmi informēt par saviem atklājumiem un secinājumiem citus.

Tā kā projektu nedēļas organizēšana sākumskolā ir apjomīgs darbs, kurā ir savstarpēji saistīti gan tēmas izvēle, gan projektu norisei ilgums un kalendārais plānojums, tad uzsākt gatavoties projektu nedēļai vēlams jau mācību gada sākumā. Projektu darbu tematika varētu būt saistīta ar dabu, cilvēkiem, mākslu, kultūru, vēsturi, u. tml. Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu.

Jēkabpils 2. vidusskola

RĪKOJUMS

Nr. 1-12/8.

Par projektu vadītājiem

Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu Nr.282. no 09.05.2001., noteikt projektu nedēļu no 11.02.2001. līdz 15.02.2002.

Par projektu vadītājiem noteikt 2.- 9.klašu audzinātājus, bet 10.-12.klasēs skolotājus ( 14 uzvārdi).

Par grupas vai individuālo projektu vadītājiem noteikt skolotājus ( 7 uzvārdi).

Skolas direktors: A. Deinis


Информация о работе «Проект как средство развития личности в начальной школе»
Раздел: Психология, педагогика
Количество знаков с пробелами: 151171
Количество таблиц: 0
Количество изображений: 6

Похожие работы

Скачать
74119
2
1

... учащиеся впервые знакомятся с новым видом работ – проектной деятельностью. Свой первый творческий проект ребята выполняют на основе приведенного в учебнике примера творческого проекта.  1.2 Методика обучения школьников технологии по работе с бумагой и картоном Большинство уроков труда в начальных классах посвящены работе с бумагой и картоном. Бумага и картон сами по себе – кладовые фантазии и ...

Скачать
106604
8
2

... Таким образом, в современном мире необходимы информационно-коммуникационные технологии.   ГЛАВА II. ОПЫТНО-ЭКСПЕРИМЕНТАЛЬНАЯ ЧАСТЬ ПО ТЕМЕ: «ИНФОРМАЦИОННО-КОММУНИКАЦИОННЫЕ ТЕХНОЛОГИИ КАК СРЕДСТВО РАЗВИТИЯ ПОЗНАВАТЕЛЬНОГО ИНТЕРЕСА ПРИ ИЗУЧЕНИИ ЖИВОТНОГО МИРА В НАЧАЛЬНОЙ ШКОЛЕ»   2.1 Диагностика уровня развития познавательного интереса В результате изучения психолого-педагогической литературы ...

Скачать
87863
0
0

... диагностических методик предназначены для психологического обследования и требуют дополнительной подготовки специалиста. Глава ІІ. ВОЗМОЖНОСТИ ИСПОЛЬЗОВАНИЯ ПРОЕКТНОЙ ДЕЯТЕЛЬНОСТИ КАК СРЕДСТВА РАЗВИТИЯ РЕФЛЕКСИВНЫХ СПОСОБНОСТЕЙ МЛАДШИХ ШКОЛЬНИКОВ §1. Общая характеристика метода учебного проектирования Под учебным проектом понимается совместная обоснованная спланированная и осознанная ...

Скачать
183307
10
16

... что качественные изменения в экспериментальной группе выше, чем в контрольной. Результативность проведенной работы по развитию познавательных процессов младших школьников с использованием игр очевидна и представлена в линейных диаграммах 1 - 6. Таким образом, игра – эффективное средство развития познавательных способностей детей в младшем школьном возрасте.         Диаграмма 1. ...

0 комментариев


Наверх